Ģeogrāfiskā karte - Novi Sonča (Nowy Sącz)

Novi Sonča (Nowy Sącz)
Novi Sonča ir pilsēta Polijas dievidaustrumos, Mazpolijas vojevodistē pie Dunajecas upes Rietumbeskidos pie Slovākijas robežas, Sondecas ieplakā (Kotlina Sądecka). Tūrisma centrs, jo atrodas skaistā apvidū, ko dēvē par Polijas Toskānu. Pilsētā atrodas kompānija Newag - vagonbūves uzņēmums. Pārtikas rūpniecība. Viduslaiku pils drupas. Apvidū dzīvo poļu etnogrāfiskā grupa - Sondecas lahi (Lachy Sądeckie). Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Pilsētu 1292. gada 8. novembrī nodibināja Bohēmijas karalis Vāclavs II Pšemisls. 1770.gadā, vēl pirms Polijas dalīšanām, Tarnova iekļāvās Austrijas sastāvā. Pilsēta uzplauka 19. gadsimtā, kad dzelzceļš savienoja to ar valsts galvaspilsētu - Vīni. Pirmā pasaules kara laikā pilsētu okupēja Krievijas karaspēks, līdz 1914. gada decembrī vācu un austriešu karaspēks to padzina. Pēc kara, no 1918. gada, Novi Sonča bija Lemku republikas sastāvā, tomēr 1920. gadā tā iekļāvās jaunajā Polijas valstī. Pēc Otrā pasaules kara Polijas kampaņas - Ģenerālgubernatūras sastāvā. 1945. gada 20. janvārī Novi Sonču ieņēma Sarkanā armija. 1947. gadā komunistisko varas iestāžu organizētās Operācijas "Visla" ietvaros no apkārtnes tika deportēti lemku tautības iedzīvotāji un izmitināti citviet Polijā.

Novi Sonča ir austriešu ekonomista Kārļa Mengera (Carl Menger, 1840 – 1921) dzimtā pilsēta.

 
Ģeogrāfiskā karte - Novi Sonča (Nowy Sącz)
Zeme (teritorija) - Polija
Polijas karogs
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696 km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir sestā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza.

Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".
Valūta / Valoda  
ISO Valūta Simbols Zīmīgie cipari
PLN Zlots (Polish złoty) zÅ‚ 2
ISO Valoda
PL Poļu valoda (Polish language)
Apkaime (pilsēta) - Zeme (teritorija)  
  •  Baltkrievija 
  •  Krievija 
  •  Lietuvas Padomju Republika 
  •  Slovākija 
  •  Ukraina 
  •  Vācija 
  •  Čehija